Ūdens reduktorā: kā atpazīt un ko darīt

Ja, nolejot laivu motora reduktora eļļu, tā ir bālgana vai pelēcīga kā kafija ar pienu, reduktorā ir iekļuvis ūdens. Tā nav kosmētiska problēma — tas ir signāls rīkoties tūlīt, nevis nākamajā sezonā.

Reduktors (apakšējā daļa, kur atrodas zobrati un dzenskrūves vārpsta) visu laiku strādā zem ūdens. To no ūdens šķir tikai dažas gumijas blīves. Kad kāda no tām padodas, ūdens lēnām iekļūst eļļā, un motors to nekādi nesignalizē — līdz brīdim, kad sāk dūkt gultņi vai klabēt zobrati.

Kā atpazīt ūdeni reduktora eļļā

Vesela reduktora eļļa ir caurspīdīga, medus vai tumši dzintara krāsā. Ja tajā ir ūdens, eļļa kļūst duļķaina un gaiša, jo ūdens ar eļļu sajaucas emulsijā.

Kā pārbaudīt pareizi:

1. Novieto motoru vertikāli un paliec zem tā tīru, gaišu trauku.
2. Atskrūvē apakšējo (noliešanas) skrūvi, tad augšējo (ventilācijas) skrūvi — eļļa sāks tecēt.
3. Vēro pašu pirmo strūklu: ūdens ir smagāks par eļļu un iztek pirmais.
4. Apskati magnētisko skrūvi. Smalka metāla „pasta” ir normāla, bet skaidas vai gabaliņi — nē.

Ieteicams pārbaudīt eļļu katru rudeni, pirms motors tiek novietots ziemā, un pavasarī pirms sezonas.

Kā ūdens iekļūst reduktorā

Visbiežāk vainīgas ir noliešanas un uzpildīšanas skrūvju blīves. Daudziem motoriem tās ir vienreiz lietojamas: pievelkot skrūvi, blīve saspiežas un pieņem formu. Uzlikta otrreiz, tā vairs neblīvē, un ūdens pa skrūves vītni lēnām iesūcas reduktorā.

Daudzi to nezina un pēc eļļas maiņas ieskrūvē skrūves atpakaļ ar vecajām blīvēm. Rezultāts ir ūdens eļļā jau nākamajā sezonā, lai gan visas pārējās blīves ir kārtībā.

Citi biežākie iemesli:

• Dzenskrūves vārpstas blīve un makšķeraukla. Aukla aptinas ap vārpstu aiz dzenskrūves, ieēdas blīvē un izgriež to. No ārpuses to nemaz neredz.
• Nolietotas blīves. Gumija ar gadiem sacietē un plaisā, īpaši, ja motors daudz stāvējis.
• Pārslēgšanas vārpstas vai dzenošās vārpstas blīve. Arī tās noveco un sāk laist cauri.
• Trieciens. Sitiens pret akmeni vai grunti var saliekt vārpstu vai ieplaisāt korpusu.
• Korozija. Sāļā ūdenī korozija sabojā virsmas, pret kurām guļ blīves.

Kāpēc tas ir bīstami

Ūdens izspiež eļļas plēvi no gultņiem un zobratiem. Metāls sāk berzēties pret metālu, un sākas korozija.

• Rūsa uz gultņiem un zobratiem. Uz virsmām parādās rūsas punktiņi, kas strādājot drupina metālu. Gultnis sāk dūkt, tad sabrūk.
• Zobratu nodilums. Bez eļļas plēves zobrati dilst ātri, un pārslēgšana kļūst cieta vai trokšņaina.
• Iestrēgšana. Sliktākajā gadījumā reduktors brauciena laikā iestrēgst — tālu no krasta.
• Plīsis korpuss ziemā. Ūdens nosēžas reduktora apakšā. Sasalstot tas izplešas un var saplēst alumīnija korpusu.
• Korozija turpinās visu ziemu. Ja motors ar ūdeni eļļā stāv līdz pavasarim, bojājumi pieaug, arī ja ar to nebrauc.

Blīvju nomaiņa ir neliels darbs. Jauns reduktors vai tā pilna pārbūve maksā daudzkārt vairāk.

Ko darīt

Nebrauc ar motoru, kamēr eļļā ir ūdens. Rīkojies šādā secībā:

1. Nomaini eļļu uzreiz, lai apturētu koroziju.

   • Izlej visu eļļu un ļauj tai notecēt.
   • Iepildi ražotāja norādīto reduktora eļļu caur apakšējo atveri, līdz tā sāk tecēt pa augšējo.
   • Vispirms ieskrūvē augšējo skrūvi, tad apakšējo. Abām skrūvēm uzliec jaunas blīves — vecās ir vienreiz lietojamas un otrreiz neblīvē.
   • Svaiga eļļa neizlabo bojājumu, bet aizsargā gultņus un zobratus, līdz motors nonāk darbnīcā.
2. Atved motoru uz darbnīcu — pārbaudīsim blīves ar spiediena testu.

   • Reduktoru noslēdz un piepilda ar gaisu nelielā spiedienā. Ja spiediens krīt, kāda blīve laiž cauri.
   • Bieži veic arī vakuuma testu: dažas blīves tur spiedienu, bet laiž cauri, kad reduktors atdziest zem ūdens un iesūc ūdeni.
   • Ar ziepjūdeni var atrast precīzu noplūdes vietu.
3. Nomaini blīves, ja tests to apstiprina.

   • Reduktoru izjauc, nomaina bojātās blīves un pārbauda vārpstu virsmas.
   • Ja jau ir korozija, tiek pārbaudīti arī gultņi un zobrati.
   • Pēc remonta tests tiek atkārtots, un reduktors tiek uzpildīts ar svaigu eļļu.

Ja ūdeni atradi rudenī, nekavējies līdz pavasarim. Ziema ir tieši tas laiks, kad ūdens nodara vislielāko kaitējumu.

Kā no tā izvairīties

Vairumu ūdens iekļūšanas gadījumu var novērst ar dažām vienkāršām darbībām.

• Maini reduktora eļļu katru gadu vai pēc ražotāja norādītā motorstundu skaita — atkarībā no tā, kas pienāk pirmais.
• Maini eļļu rudenī, nevis pavasarī. Tā ziemā reduktorā ir tīra eļļa bez ūdens.
• Noņem dzenskrūvi un pārbaudi, vai uz vārpstas nav auklas. Vismaz reizi sezonā, un vienmēr pēc braukšanas makšķerēšanas vietās.
• Pie katras eļļas maiņas uzliec jaunas skrūvju blīves. Daudziem motoriem tās ir vienreiz lietojamas, maksā centus un ir biežākais ūdens iekļūšanas iemesls.
• Pēc sitiena pret grunti pārbaudi eļļu. Arī tad, ja motors šķietami strādā normāli.
• Ziemā glabā motoru vertikāli, lai ūdens no dzesēšanas sistēmas pilnībā iztecētu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pietiek tikai nomainīt eļļu?

Nē. Eļļas maiņa aptur koroziju uz laiku, bet blīve joprojām laiž cauri. Pēc dažām braukšanas stundām ūdens atkal būs eļļā.

Vai ar motoru drīkst aizbraukt līdz krastam?

Ja ūdeni atklāji jau uz ūdens, brauc lēni un īsu ceļu. Pēc tam nomaini eļļu, pirms motoru lieto atkal.

Cik ūdens ir par daudz?

Jebkāds. Pat viegli duļķaina eļļa nozīmē, ka blīve neblīvē, un ūdens daudzums tikai pieaugs.

Kā zināt, vai gultņi jau ir bojāti?

Pazīmes ir dūkoņa vai gaudošana braucot, metāla skaidas uz magnētiskās skrūves un cieta pārslēgšana. Precīzi to var noteikt, tikai reduktoru izjaucot.

Vai var pārbaudīt pašam?

Eļļas krāsu — jā. Spiediena un vakuuma testam vajag speciālu aprīkojumu, tāpēc to labāk uzticēt darbnīcai.